Psalmi 55:17-20:
“Bet es piesaukšu Dievu, un Tas Kungs mani izglābs. Vakaros, rītos un dienvidū es nopūtīšos un žēlošos, un Viņš uzklausīs manu balsi. Viņš atsvabinās manu dvēseli no tiem, kas lielā pulkā ir ap mani, un dos man mieru, ka neviens man nespēs tuvoties. Dievs klausīs mani un pazemos viņus, mūžīgais valdnieks, kas no mūžības sēž Savā goda krēslā. Taču viņi neatgriežas un nebīstas Dieva.”
Jesajas 54:1:
“Gavilē, tu neauglīgā, kas neesi bērnus dzemdējusi! Priecājies un līksmojies, tu, kas nepazīsti dzemdību sāpes…”
Redziet, kas ir jādara sievietei, kura ir neauglīga? Viņai ir jādzied, jāpriecājas un jālīksmojas pirms bērniņa parādīšanās. Tā arī ir ticība: priecāties, kad nekas vēl nav redzams, kad tu sauc neesošu kā esošu. Un jāuzvedas atbilstoši tam, it kā tas jau īstenotos.
Jesajas 54:1:
“…Jo vientulei būs vairāk bērnu nekā precētai!” saka Tas Kungs.”
Šeit runa galvenokārt ir par garīgajiem bērniem.
Jesajas 54:2:
“Paplašini savas telts vietu un izplet jo plaši savas telts pārsegu, pagarini savas telts virves un nostiprini jo spēcīgi savas telts mietus un stabus!”
Šeit iet runa par to, lai augtu, palielinātos izmēros. Dievs vēršas pie neauglīgajiem. Viņš saka, lai tie priecājas, līksmojas, sauktu neesošu, kā esošu, rīkotos tā, kā runā, papildus visam – uzstādītu lielāka izmēra telti.
Jūs sakāt, ka vēlaties izveidot bāreņu namu, bet neko nedarāt, sakot, “kad būs bāreņi, būs arī ēka viņiem”. Bet, kad viņi uzradīsies, būs jau par vēlu. Tā arī ir ticība: gatavoties iepriekš. Ticība jau iepriekš sagatavo ligzdu, pirms parādās ola.
Jesajas 54:3-4:
“Jo tu izplatīsies pa labi un pa kreisi, tavs dzimums iemantos veselas tautas un no jauna apdzīvos tuksnešainās pilsētas. Nebīsties, jo tev nebūs jāpieviļas, tev nav jākaunas, jo tev nebūs jānosarkst! Tu aizmirsīsi savas jaunības kaunu, un tev nenāksies vairs pieminēt savas atraitnes laika negodu!”
Karijs Bleiks