“To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība” (2.Korintiešiem 5:21).
Jēzus asinis mūs attīra no ikviena grēka (1.Jāņa 1:7). Tādējādi pateicoties jaunpiedzimšanai, mēs kļūstam par taisnu jaunu radījumu. Mēs zinām, ka Dievs jauno radījumu nepadarīja netaisnu. Mēs esam radīti Jēzū Kristū, un Viņš mūs ir darījis par taisniem jauniem radījumiem.
Mēs esam Dieva dēli un meitas, it kā mēs nekad nebūtu grēkojuši. Mēs varam stāvēt Viņa klātbūtnē bez jebkādām atmiņām par grēku; bez jebkādas vainas vai kauna apziņas. Mums nevajag būt baiļu paralizētiem. Mēs varam atnākt Dieva klātbūtnē, jo tur ir mūsu vieta.
Kad mēs jaunpiedzimstam, mūsu grēki tiek atlaisti, jo mūsu iepriekšējā dzīve ir beigusi pastāvēt. Dievs teica, ka nepieminēs vairs mūsu grēkus (Jeremijas 31:34). Un ja Viņš nepiemin, tad kāpēc mēs tos pieminam?
Kāds varētu jautāt: “Bet es esmu sagrēkojis kopš tā brīža, kad kļuvu par kristieti? Kā tad es varu būt taisns?”
Atbilde uz šo jautājumu ir 1.Jāņa 1:9: “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības”.
Kad ticīgais, kurš ir sagrēkojis, izsūdz savu grēku un lūdz piedošanu, Kungs viņam dara divas lietas:
1.Viņš piedod viņam;
2.Viņš attīra viņu no jebkādas netaisnības.
Kad mēs sagrēkojam, mēs izjūtam vainas apziņu un netaisnību. Mēs jūtamies necienīgi nākt Dieva klātbūtnē. Bet kad mēs izsūdzam mūsu grēkus, Viņš piedod un attīra mūs. Mēs atjaunojam pareizu stāvokli Viņa priekšā.
Kenets Heigins