Jēzus teica: “Kas pieskārās Man?” (Marka 5:30), bet mācekļi atbildēja: “Tu redzi, ka ļaudis Tev spiežas virsū, un Tu saki: kas Man pieskārās?” (31.pants).
Tajā dienā Jēzum pieskārās daudz cilvēki. Daži aiz zinātkāres, citi nejauši, bet citi tā dēļ, lai uzzinātu, vai kaut kas notiks, vai nē. Bet spēks neizgāja, kamēr nebija ticības pieskāriens. Tiklīdz pieskārās ticība, spēks izgāja.
Tajā dienā 1934.gadā, kad dziedinošais spēks apņēma manu ķermeni, un pazuda visas manas kaites un fiziskie trūkumi, es nesapratu, ko es darīju. Tagad es zinu. Es vienkārši rīkojos saskaņā ar Marka evaņģēliju 11:23-24. Es sāku runāt: “Es ticu Dievam. Es ticu, ka es pieņemu savas slimās sirds dziedināšanu. Es ticu, kas es pieņemu dziedināšanu no paralīzes. Es ticu, ka es pieņemu dziedināšanu no neārstējamas asins slimības”. Šīs trīs slimības bija manu ārstu diagnozes. Lai neko nepalaistu garām, es teicu: “Es ticu, ka pieņemu dziedināšanu no matu galiņiem līdz papēžiem”.
Es zināju, ka es rīkojos saskaņā ar Rakstiem, bet tā ir ticība. Ticība – tas ir tad, kad tu rīkojies saskaņā ar Dieva Vārdu. Slava Dievam, ka es pieslēdzos šim debesu spēkam. Es sajutu, kā siltums sāka līt pār manu galvu un plūst lejup pa visu ķermeni, it kā kāds mani būtu aplējis ar medu no augšas. Tas plūda pār manu galvu, rokām un pirkstiem uz leju. Mana ķermeņa augšdaļa ieguva no jauna jutīgumu (kur būtībā visa mana jutība bija 75%). Es neko nejutu zemāk par jostas vietu; tur viss bija miris. Bet kad šis spēks plūda lejup pa manu ķermeni un nonāca līdz kāju pirkstiem, jutīgums atgriezās, paralīze izzuda. Un es ieraudzīju, ka stāvu istabas vidū ar paceltām rokām, slavējam Dievu.
Kā jūs domājat, Dievs sūtīja Savu dziedinošo spēku no debesīm tikai tajā dienā? Nē! Šis spēks bija manā istabā visus tos 16 mēnešus, kad es biju piekalts pie gultas. Kāpēc tas neko neizdarīja? Jo es neieslēdzu ticību.
Runā to. Dari to. Pieņem to.
Kenets Heigins