Konkrētu mērķu trūkums dzīvē vai sekošana nepareiziem, kļūdainiem mērķiem bieži mūs noved pie neveiksmes. Es esmu bijis liecinieks daudzām situācijām, kad cilvēkus, kuriem nav skaidri mērķi, mētājis dzīves vējš no vienas puses uz otru. Tādus cilvēkus var nosaukt par oportūnistiem, kuru dzīves galu galā tiks salauztas pret neveiksmes un sakāves klinti. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzstādīt savai dzīvei konkrētus mērķus. Taču ir pāris prasības mērķu uzstādīšanai.
Vispirms, mums ir jāmeklē Dieva vadība caur lūgšanu. Jebkuram mērķim, mazam vai lielam, ir jābūt pakļautam Dieva izskatīšanai.
Ābrahāms savā dzīvē neko pats neizlēma. Viņš paļāvās uz Dieva vadību. Dievs teica Ābrahāmam, palikt uz vietas, pacelt savas acis un paskatīties uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem. Dievs parādīs mums Savus mērķus, ja mēs to prasīsim. Dievs nevēlas, lai kāds no mums nodzīvotu bezjēdzīgu dzīvi. Dievam ir konkrēts plāns katra kristieša dzīvei.
Tāpēc, pirms pieņemt kādu lēmumu, mums ir jālūdz. Kad mēs lūdzam, Dievs ir gatavs atbildēt uz mūsu lūgšanu, tieši vai netieši. Kā Ābrahāmam tika parādīta konkrēta izeja no sarežģītajiem apstākļiem, tā Dievs dod savu vadību slāpstošai dvēselei.
1983.gada nogalē es saucu uz Dievu lūgšanā: “O Kungs! Kāds darbs man ir jāpaveic? Ko īpašu Tu gaidi no manis 1984.gadā?” Tad Dievs runāja manā sirdī: “Dāvid, pacel savas acis un paskaties uz ASV, bet tāpat apskati apkārt visu Hokido apkārtni Japānā uz Koushi, lejā uz Okinavu. Velti atlikušo savas dzīves daļu evaņģelizācijai ASV un Japānā”. Kopš tā brīža manā priekšā ir konkrēts mērķis. Es virzu visus savus spēkus evaņģelizācijai kā ASV, tā arī Japānā. Caur televīziju, literatūru un daudzām evaņģelizācijas sapulcēm es nesu savu kalpošanu šajās valstīs. Turklāt, Svētais Gars vada mani sludināt evaņģēliju arī citās valstīs.
Ja mūsu izvēle – sasniegt vien savus personīgos mērķus, mēs nepiedzīvosim brīnišķīgās Dieva svētības. Mums nevajag nolikt gadījuma mērķus, rīkojoties nejauši. Kad mēs lūdzam karsti un patiesi, Dievs skaidri uzrunā mūs, dodot konkrētus virzienus mūsu dzīvē. Kad Dievs runā attiecīgi uz mūsu plāniem, mums rodas varena pārliecība, neaprakstāms prieks un miers piepilda mūsu sirdis. Tā arī ir Dieva vadība. Kad mēs pieņemam Dieva plānu, mūsu sirdis piepildās ar prieku un dziļu ticību, mūsos dzimst stipra vēlme piepildīt šo plānu.
Tālāk, ļaujot Dievam uzstādīt mums konkrētu mērķi, mums ir jāvirza visi mūsu cilvēciskie resursi tā izpildīšanai. Mums ir pastāvīgi jāskatās uz savu mērķi un jāvirzās uz to.
Dievs teica Ābrahāmam: “Visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem” (1.Mozus 13:15).
Uzstādiet mērķus caur lūgšanu un strādājiet dienām un naktīm, lai to īstenotu. Tad Dievs ļaus šiem mērķiem īstenoties jūsu dzīvē.
Dāvids Jongi Čo