“Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat? Es likšu rasties ceļam tuksnesī un upēm vientuļās kailatnēs” (Jesajas 43:19). Dievam patīk pārvērst mūsu tuksnešus par auglīgām ielejām. Viņš zina par šo plānu; mēs – nē. Tie, kuri atskatās atpakaļ, saka: “Rītdiena būs tāda pati, kā šodiena, jo šodiena bija tāda pati, kā vakardiena”. Dievs uz visu skatās pilnīgi savādāk. Viņš saprot, ka mūsu cilvēciskā daba cīnās ar bailēm, tāpēc Viņš mūs uzmundrina. “Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat” (Jeremijas 29:11). Pievērsiet uzmanību – Dievs nedod mums plānu un nesaka: “Jūs zināsiet plānu”. Viņš tikai mūs pārliecina, ka zina plānu priekš mūsu dzīves, un tas ir mums par labu. Protams, mēs gribētu zināt sīkumus. Mēs gribam zināt kad, kur, kā un ar ko. Bet manā skatījumā – pat ja Viņš mums izstāstītu visu līdz sīkumiem, mēs vienalga pajautātu “kāpēc”. Tāpēc Viņš mums nedod īpašu informāciju, lai mums būtu iespēja uzticēties Viņam. Mēs jūtamies nomākti un salauzti, kad mēs cenšamies paši šo plānu noskaidrot, bet nespējam to izdarīt. Mums nav nepieciešamās informācijas. Pat tad kad mēs domājam, ka esam atraduši ceļu, Dievs nekad nedara to, ko mēs gaidām. Patiesībā Viņš dara vairāk. “Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam” (Efeziešiem 3:20). Uzticieties Viņam, kad jūs neko neredzat un nesaprotat. Tā vietā, lai dzīvotu bailēs, pieņemiet lēmumu uzticēties Dievam. Tieši šis jaudīgais spēks atdala ticīgos no neticīgajiem. Pilnīga zināšana neprasa ticību. Dievs mūs aicina vienkārši uzticēties Viņam un Viņa Vārdam. Man vīrs Džons, vienmēr dalās ar kādu patiesību: “Tikai viens cilvēks ir spējīgs atņemt jums Dieva gribu – tas esat jūs pats!” Neviens, ne vīrietis, ne sieviete, ne kalpotājs, ne vecāki, ne vīrs vai sieva, neviens cits to nevar izdarīt. Tikai jūs pats.
Kad jūs esat vienoti ar Dieva gribu un Viņa plānu priekš jūsu dzīves, tad vīriešu, sieviešu, organizāciju un dēmonu viedokļiem vairs nav nekādas nozīmes. Tad jums nav nozīmīgi, cik reizes jums apkārt esošie cilvēki ir grēkojuši. Jums ir vienalga, cik reizes jūs atkāpāties. Dievs nekad necieš sakāvi. “Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” (Romiešiem 8:31). Jūs savā dzīvē izpildīsiet Dieva plānu – ja vien, protams, jūs gribēsiet ticēt. Ja neviens nevar jūs aizvest no Dieva gribas, tad ar tādu pašu pārliecību var teikt, ka tikai jūs varat to pieņemt. Tas ir tas lēmums, kuru jūs pats pieņemat.
Līza Bevīra
