TĀ PATI TICĪBA, KURU LIETO ARĪ DIEVS
Mēs ar jums esam jaunpiedzimuši ticīgie, un mums var būt arī tāda pati attieksme! Kad mēs Dieva Vārdā redzam, ka Jēzus brūcēm mēs esam dziedināti, mēs varam izvēlēties neskatīties uz slimības simptomiem savā ķermenī. Mēs varam veikt ticības soli un teikt: “Jā, Kungs! Es esmu Kunga dziedināts!”
Kad mēs redzam, ko mūsu derība ar Dievu pasludina, ka Viņa svētības bagātina un skumjas sev līdzi nenes, mēs varam teikt: “Jā, amen! Es esmu svētīts, un es esmu bagāts!” Mēs varam ticēt Dievam uz visiem simts procentiem, neatkarīgi no tā, ko saka mūsu bankas konts vai citi cilvēki.
“Jā, bet, brāli Koplend, man vienkārši nav tāda ticība”.
Bībele saka, ka mums viņa ir. Tajā ir teikts par mums visiem, kuri ir noticējuši Jēzum, kā par tādiem, kuri staigā “pa Ābrahāma mūsu ticības tēva pēdām” (Romiešiem 4:12).
Kāda tad bija Ābrahāma ticība? Viņam bija tā pati ticība, kuru izmanto Pats Dievs! Nevienam cilvēkam līdz Ābrahāmam nebija tāda ticība. Bet viņš pieķērās tai, un kad viņš to izdarīja, viņš to maksimāli izmantoja.
Viņš patiešām noticēja Dievam tādā mērā, ka iemūžināja savu sēklu uz tūkstošiem paaudžu. Viņš ielika tik daudz ticības savā derībā ar Dievu, ka Dievam nebūtu iespējams kaut kad anulēt vai atsaukt šo derību. Viņš Ābrahāmam teica 1.Mozus 22:16-18 “Es esmu zvērējis, saka Tas Kungs, ka tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu, Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā. Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij.”
Pievērsiet uzmanību, ka saskaņā ar uzrakstīto šajos pantos, Ābrahāma ticība uz Dievu bija tiks spēcīga, ka viņš nežēloja priekš Viņa savu vienīgo dēlu. Viņš uzkāpa kalnā, nolika Īzāku uz upura altāra vienkārši tāpēc, ka Dievs viņam to paprasīja izdarīt. Rezultātā viņš uzlika pienākumu Dievam, kā savam derības partnerim, izdarīt to pašu. Viņš nolika Dievu tādā stāvoklī, kad Viņš bija saistīts ar derību, lai atnestu kā upuri Savu Dēlu visas cilvēces labā.
Līdz Ābrahāmam Dievs uz zemes neatrada tādu ticību. Viņš atrada cilvēkus, kuri ticēja Viņam par finansiālajām svētībām vai par dziedināšanu. Bet neviens iepriekš neticēja Dievam par to, ka Viņš kādu uzmodinās no miroņiem, bet kad Ābrahāms uzlika Īzāku uz altāra, viņš ticēja, ka tieši to Dievs arī izdarīs.
Ābrahāmam nebija salauzta sirds, un viņš neraudāja, liekot Īzāku uz altāra, kā viņu ataino muļķīgā Holivudas filmā. “Jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to arī saņēma atpakaļ kā līdzību” (Ebrejiem 11:19).
No Ābrahāma viedokļa rezultāts bija skaidrs. Dievs teica: “…no Īzāka tiks dēvēti tavi pēcnācēji” (1.Mozus 21:12); un Ābrahāms pilnībā tam noticēja. Patiesībā viņš gatavojās atnest par upuri savu dēlu un redzēt, kā Dievs viņu augšāmceltu no pelniem. Protams, Dievs sūtīja aunu Īzāka vietā, lai viņa asinis nekad netiktu izlietas, bet galu galā tas, kam Ābrahāms noticēja, tas īstenojās.
Jēzus nomira pie krusta, kā Dieva upuris, lai atbrīvotu mūs no grēka un lāsta, un pēc tā, kad Viņš pavadīja trīs dienas zemes sirdī, Ābrahāma ticība, atnesa augli. Viņa ticība attiecībā uz augšāmcelšanos savienojās ar Visuvarenā Dieva spēku, un Jēzus augšāmcēlās no mirušiem!
Ja jūs uzdodat jautājumu, kā Ābrahāma ticībai, kura tika atbrīvota tūkstošs gadus pirms krusta, varēja būt kaut kas kopējs ar Jēzus augšāmcelšanos? Lieta ir tāda, ka Dievā nav laika. Viņam nav nozīmes tūkstoš gadiem, desmit minūtēm vai acumirklim. Dievs neko neaizmirst. Viņš aizmirst tikai grēkus, kurus mēs apklājam ar Jēzus asinīm. Viņš atceras katru ticības unci (angļu tilpuma un svara mērvienība), kuru katrs no mums jebkad ir atbrīvojis.
Jūs varējāt ticēt Dievam par kaut ko trīsdesmit gadus atpakaļ un pēc tam aizmirst par to, bet no Dieva skatu punkta šī ticība joprojām ir spēkā. Ja jūs stāvēsiet uz savas derības tiesībām, jūs varat savienoties ar to un paņemt viņu tur, kur jūs viņu atstājāt. Jūs varat atgriezties pie savas ticības šajā sfērā un saņemt apsolījumu piepildīšanos, kuri pieder jums caur Ābrahāma derību ar Dievu.
Kenets Koplends
