Lūk kas mani vienmēr fascinē, kad dzirdu Jēzus mācību par ticību – tā ir ļoti vienkārša. Jēzus nekad nerunāja par saņemšanu no Dieva ticībā, kā par kaut ko mistisku un nesaprotamu. Viņš nekad neprezentēja šo procesu kā sarežģītu vai grūtu.
Tieši pretēji, Jēzus tik vienkārši stāstīja par ticības principiem, ka pat bērns tos var saprast. Jēzus tos attēloja tik skaidri, ka jebkurš var pielietot ticību savā dzīvē, vienkārši darot to, ko teica Jēzus.
Ja jūs esat lasījuši Marka evaņģēlija 11.nodaļu, tad jūs, visticamāk, atceraties, kā Viņš to izdarīja. Jēzus sāka mācīt par ticību, runājot ticības vārdus vīģes kokam. Uz vīģes koka bija jābūt augļiem, bet tie tur nebija. Jēzus piegāja pie vīģes koka, lai paēstu, bet neatradis uz tā augļus, teica kokam: “Lai neviens nemūžam vairs neēd augļus no tevis.” (14.pants). Pēc tam viņš pagriezās un gāja tālāk.
Viņa mācekļi, kuri visu to redzēja, dzirdēja Viņa vārdus, bet tajā pat laikā viņi nepamanīja nekādas izmaiņas kokā. Taču nākamajā dienā viņi atkal gāja garām vīģes kokam un ieraudzīja, ka tas ir izmainījies. Pēteris teica Jēzum: “Mācītāj, redzi, tas vīģes koks, ko Tu esi nolādējis, ir nokaltis.” Un Jēzus atbildēja un tiem saka: “Ticiet uz Dievu. Jo patiesi es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! – un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks” (Marka 11:21-23).
Viss tieši un skaidri! Viss ir tik ļoti saprotams, ka ir vajadzīga palīdzība tam, lai nepareizi saprastu šo. Jēzus, atšķirībā no reliģijas, nekad neteica, ka jūs nezināt, ko Dievs grasās darīt. Viņš teica, ka Dievs kaut ko dara pēc jūsu ticības. “Ticiet uz Dievu” (23.pants), teica Viņš, kā ir rakstīts vienā no tulkojumiem. Citos tulkojumos ir teikts: “Jums ir Dieva ticība, vai jums ir Dieva ticības veids”. “Vērsieties pret situācijām jūsu dzīvē, kuras neatbilst Dieva Vārdam, tāpat kā Es vērsos pie vīģes koka, ticiet, ka jūsu teiktais īstenosies, un jūs saņemsiet tādus pašus rezultātus, kā Es”.
Jūs varētu teikt: “Bet, brāli Koplend, protams, mēs nevaram darīt to, ko darīja Jēzus. Viņš taču ir Dieva Dēls”.
Jā, Viņš ir Dieva Dēls, bet kad Viņš bija uz zemes, Viņš nerīkojās, kā Dieva Dēls. Viņš rīkojās, kā cilvēks. Lūk kāpēc Viņš neveica nevienu brīnumu, kamēr Viņam nepalika trīsdesmit gadi. Viņš nevarēja. Viņam bija jātop kristītam Svētajā Garā, jāsaņem svaidījums kalpošanai, tāpat arī kā mēs, pirms Viņš spēja darīt Dieva pārdabiskās lietas. Jēzus nekad nedarīja Savā kalpošanā šeit uz zemes kaut ko tādu, kas nebūtu sasniedzams mums, ticīgajiem, šodien! Viņš pats mums par to teica. Jāņa evaņģēlijā 14:12 Viņš teica: “Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo Es noeimu pie Tēva”.
Redziet, lai gan Jēzus vienmēr būs pirmdzimtais Dēls, mēs, būdami ticīgie, tāpat esam Dieva dēli. Tieši tāpat kā Viņš ir dzimis no Dieva Vārda sēklas, mēs arī esam dzimuši no Dieva Vārda sēklas. Mūsu garā mēs esam Viņa precīza kopija. Mēs esam garīgas būtnes, radīti pēc Dieva klases.
Neticīgie, lai gan viņi nav piedzimuši no augšienes pēc Jēzus līdzības, viņi tāpat ir garīgas būtnes. Šī iemesla dēļ, kad Jēzus paskaidroja ticības likumu, ka tas strādā jebkuram cilvēkam. Ticība – tas ir garīgs likums, un tas attiecas uz katru garīgu būtni: “Ja kas (jebkurš, ikviens) sacīs…un ticēs, ka notiks pēc viņa vārdiem, – notiks viņam, lai ko viņš teiktu” (Marka 11:23).
Kenets Koplends
