Nevienai dāvanai nav nozīmes, ja tā nekalpo mums un to nav radījis Dievs. Ja Dievs rada dāvanas, tad šīs dāvanas darbojas, bet jūs esat tikai instruments vai balss, vai templis, Viņš piepilda templi, Viņš piepilda trauku! Viņš mājo iekšienē! Viņš dzīvo; Viņš virzās; Viņš izpauž Sevi. Viņš liek mums aizmirst savas skumjas un baudīt prieku un pilnu godību, kas nav vārdos izsakāmi.
Mēs nedrīkstam aizmirst, ka tas mums ir jāpiedzīvo personīgi. Kad Dievs radīja eņģeļus, Viņš radīja tādus, kas dzied. Viss, kas bija Debesīs, liecināja par paklausību Ķēniņam. Es skatos rakstos un saku: “Ak, Kungs, tam visam ir jābūt manam, ja Tu to esi devis man; tad Tev tas ir jāpadara par manu”. Tā es runāju ar Viņu, bet Viņš ļoti labi pazīst manu valodu. Es esmu visvairāk izslāpušais cilvēks pasaulē, un Viņam ir speciāls rezervuārs priekš manis un arī priekš visiem jums. “…un Viņš Tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities” (Jāņa 5:20).
Mūsu Jēzus nāca ar vienu mērķi – izpaust Sevi mūsos, lai pasaule ieraudzītu Viņu; mums ir jādeg un jāspīd, lai atspoguļotu Svēto Jēzu.
Mēs nevaram to darīt vēsi, ar vienaldzības sajūtu.
Viņa mērķis – paņemt jūs Apsolītajā Zemē. Kāda iekšēja degšana – kādu kaislīgu iekšējo vēlmi Dievs var dot! Šis ir pārbaudījums priesterībai! Bet mēs vēlamies vairāk! Vairāk, par visiem šiem priekiem, līdz Dievs ar savas klātbūtnes spēku uzliek Savu nesatricināmo zīmogu ikvienam.
Smits Viglsforts
