“Vislielākais aicinājums visiem – būt pilnībā Viņa iekarotam”, – teica cilvēks, kuru sākumā neatpazinu, soļodams uz priekšu. “Man vajadzēja to zināt” – piebilda viņš, bet pēc tam nosauca man savu vārdu. Es biju šokēts, ka šis cilvēks atrodas svēto kompānijā. Viņš bija liels iekarotājs, bet es vienmēr uzskatīju, ka viņš Jēzus vārdā ir sagādājis vairāk postījumu nekā jebkurš cits.
“Arī es atradu krusta žēlastību pirms savas aiziešanas, – teica viņš. – Tu neatgriezīsies, lai tikai iekarotu priekš Viņa, bet arī lai būtu Viņa iekarots. Ja tu sevi veltīsi tam, lai vienmēr padotos, kapitulētu Viņa priekšā, Viņš tevi lietos, lai iekarotu Viņa vārdā. Patiesa iekarošana – cilvēku siržu sagūstīšana ar patiesību, kas tās atbrīvo. Tie, kas Viņam seko visciešāk, tiks lietoti daudzu iekarošanā un būs lielākie no ķēniņiem. Uz zemes, viņi reti saprot, ka ir kādu iekarojuši. Viņi neredzēs to, ko viņi patiešām ir paveikuši, kamēr nenokļūs šeit. Tiem, kuri uzkrāj lielus dārgumus uz zemes – pat tādi, kurus var uzskatīt par garīgiem – šeit piederēs maz.”.
“Uz zemes tu nevari izmērīt mūžības dārgumus, – teica Pāvils. – Kad es nomiru, tas izskatījās, ka viss, kam es atdevu savu dzīvi – draudžu veidošanai uz zemes – jau ir miris. Draudzes, kurām es atdevu savu dzīvi, lai tās augtu, nonāca atkrišanā, un pat daži mani paši tuvākie draugi nostājās pret mani. Savu pēdējo dienu laikā es jutos kā neveiksminieks”.
“Jā, arī es uzskatu Pāvilu par garīgo tēvu, – turpināja lielais iekarotājs, – tāpat kā lielākā daļa no mums šeit. Vairākums no tiem, kuri beigās iziet cauri lielām cīņām un uzvar, tas ir tāpēc, ka viņi bija uzticami, stāvot par patiesību. Tu pareizi nenovērtēsi garīgo augli, kamēr tu atrodies uz zemes. Tu vari izmērīt savus īstos panākumus tikai pēc tā, cik skaidri tu esi spējīgs redzēt Kungu, pēc tā, cik labi tu pazīsti Viņa balsi, vai pēc tā, cik stipri tu mīli brāļus”.
Riks Džoiners