Tad atkal ierunājās Pāvils: “Vairākus mēnešus pirms manas nāvessoda izpildes, es izskatījos kā neveiksminieks. Taču nāves soda dienā es atcerējos par Stefanu, kuru nāvi es redzēju pirms gadiem. Atmiņas par gaismu, kas tajā dienā bija viņa sejā , izveda mani cauri daudziem pārbaudījumiem. Es vienmēr jutu, ka viņš, tā vai citādāk, nomira par mani, lai es spētu ieraudzīt patieso gaismu. Es zināju, ja nomiršu, līdzīgi Stefanam, pat ja viss pārējais, ko biju darījis, būtu veltīgs, tad tā būs garantija tam, ka neesmu nodzīvojis veltīgi. Es biju tik pateicīgs, ka patiešām nomiru Evaņģēlija dēļ, pat ja tad, tas tā neizskatījās, ka mana kalpošana ir beigusies ļoti veiksmīgi.
Kad šī atklāsme nonāca pār mani, tā atnesa žēlastību, un mana pēdējā diena uz zemes bija apbrīnojamākā no visām. Tad es sapratu, ka, par cik dzīvoju un patiesi centos ikdienas nomirt savām vēlmēm, lai kalpotu Evaņģēlijam, vienmēr aizliedzu sevi, tad ar to tika iesētas sēklas mūžībā, pat ja es pagaidu valstībā vēl nevarēju redzēt to asnus. Būdams šeit, es varēju redzēt, ka tas patiešām tā ir. Tu nedrīksti tiesāt pēc augļiem, kurus redzi uz zemes, bet dari to, kas tev ir jādara, jo tas ir pareizi. Svarīgāk par augļu pienešanu ir jābūt tavam aicinājumam iepazīt Kungu. Ja tu Viņu meklē, tad vienmēr atradīsi. Viņš vienmēr ir tuvu tam, kas tuvojas Viņam. Daudzi vēlas Viņa klātbūtni, bet netuvojas Viņam. Tev ir jādara vairāk, kā tikai vēlēties Viņu – tev ir jāmeklē Viņš. Tā ir daļa no tava aicinājuma. Nav cita augstāka mērķa. Tavu uzvaru noteiks tavi meklējumi. Tu vienmēr būsi Viņam tik tuvu, cik pats to vēlēsies. Saskaņā ar tavu vēlmi pēc Viņa, tāda arī būs tava uzvara dzīvē”.
Tad Pāvils pacēla savu roku un norādīja uz mani. “Tev ir daudz dots, un daudz tiks atprasīts no tevis. Pat ja tu apraksi daudz talantus, kas tev ir uzticēti, tu, iespējams, izdarīsi daudz vairāk par citiem, bet tad tu zaudēsi savas pilnvaras. Tu nekad nedrīksti sevi mērīt ar citiem, bet turpini tiekties meklēt Viņu vēl vairāk. Un vēl, visā godībā, kas tev tiks parādīta, nekad nenoņem šo apmetni!”
Riks Džoiners
