1.Mozus 2:21-23
“Un Dievs Tas Kungs lika cietam miegam nākt pār cilvēku; un tas aizmiga, un Viņš izņēma vienu no viņa ribām, aizpildīdams vietu ar miesu. Šo ribu, ko Viņš no cilvēka bija ņēmis, Dievs Tas Kungs izveidoja par sievu un pieveda to pie cilvēka. Tad cilvēks sacīja: “Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas! Un viņa sauksies par sievu, jo tā ir no vīra ņemta”.
Vīrietis tika radīts ar sievieti, kura bija apslēpta viņa būtībā. Pēc tam Dievs meistarīgi izņēma no viņa šo apslēpto daļu, kuru sauc par sievieti. Viņa tika “izņemta no viņa”. Viņas izņemšana atstāja tukšumu, kas pievelk vīrieti pie viņas.
Efeziešiem 5:28-29
“Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu. Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā, tāpat kā Kristus draudzi”.
Neviens vīrietis negūst apmierinājumu, turot savos apskāvienos sievieti, kura demonstrē tās pašas īpašības, kuras ir viņam. Būtībā, viņa pievilkšanās pie viņas pamatojas uz to viņa daļu, kura viņam trūkst. Sieviete ir tā pati iztrūkstošā riba, pēc kuras izņemšanas viņam palika tukšums. Savienojoties ar viņu, viņš sajūt sevi veselu. Viņa netika radīta būt par vīrieti. Dievam jau bija katrs no viņiem.
Viņa – daudzšķautņains skaistums, maiga roze. Bībele viņu sauc par viņa slavu. Viņa – Ieva. Viņa ir radīta būt par sievieti!
Jūs bijāt radīta par to, kas jūs būtu, ja dzīve nenocietinātu jūs. Neļaujiet ienaidniekam atņemt jums jūsu būtību un nozagt jūsu rozes labo smaržu. Vai tad jums nav apnicis slēpties? Vai tad jums netika apspiests radošais potenciāls, kuru jūs gribētu realizēt? Vai jums nav apnicis slēpt bažas zem korporatīvo sasniegumu bruņām, kuras jūs nēsājat? Jūsu dziedināšanas daļa pieprasa, lai jūs izietu no slēptuves gaismā. Piecelieties ar Dievu, Kurš jūs radīja tādu, kāda jūs esat, ar noteiktu mērķi. Jūs nekad nepiepildīsiet savu aicinājumu, paliekot svešās drēbēs. Jūs mums esat vajadzīgas. Jūsu iztrūkums rada vakanci, kurai ir jābūt aizņemtai.
Sievietes atbrīvošana – tā nav kustība. Tā ir mentalitāte, kurai ir jāatbrīvo sievietes ne tikai no apspiešanas, bet arī no bailēm savu personīgo jūtu izpaušanā un unikalitātē. Atbrīvošana sākas tad, kad jūs iegūstat brīvību būt pašai un apzināties, ka sievietes spēks atšķiras no vīrieša spēka, bet nav mazāks par to. Sievietes spēks ietērpjas zīda drēbēs, bet vēl joprojām paliek spēks.
Vai tiešām neviens nav atklājis, ka mēs zaudējam sieviešu paaudzi, kuras mūsu acīs pārvērtušās par kaut kādu mutāciju, sintētisko aizstājēju tam, kas bija agrāk? Tas man atgādina kaut kādas pusnakts šausmu filmas sižetu. Ķermeņi vēl ir palikuši, bet visa iekšiene ir izņemta, līdzīgi tam, kā izņem motoru no mirdzošās jaunās mašīnas elegantā korpusa. Vienkārši bija pārāk daudz sāpes, pārāk daudz jautājumi un pārāk maz atbildes. Vai tiešām neviens nav pamanījis, ka mirdzums viņu acīs zūd? Vai tiešām nevienam nerūp, ka viņas smiekli pārstājuši būt skanīgi? Vai tad tas nav noziegums – vērot, kā iznīkst viņas dzīvā, pukstošā sirds? Viņa – mājas dvēsele. Viņa – laulības sirds. Viņa ir cerība bērniem un vitāli svarīgs atbalsts savam mīļotajam, savam vīram, savam vīrietim!
T.D.Džeiks