Es paskatījos uz Stefanu, lai pārliecinātos, ka viņš klausījās, un biju pārsteigts, cik atvērts un pieejams viņš bija, salīdzinājumā ar viņa skolotāju, kurš bija apmēram tajā pašā vecumā.
“Šis cilvēks būs patiess skolotājs” – nodomāju es, un turpināju:
“Kad mēs sasniegsim vīzijas maksimālās vietas, tad nevērtēsim cilvēkus pēc ādas krāsas, dzimuma vai vecuma. Mēs nevērtēsim citus pēc viņu ārienes, bet gan pēc gara”.
“Tas skan līdzīgi tam, ko skolotāji parasti mums stāstīja” – atbildēja Stefans, nedaudz pārsteigts.
“Šeit ir atšķirība, – turpināju es. – Viņi lika tev domāt, ka mēs visi esam līdzīgi, bet mēs tikām radīti atšķirīgi zināma iemesla dēļ. Patiesais miers iestāsies tikai tad, kad mēs cienīsim citus. Kad mēs patiešām zinām, kas mēs esam, mūs nekad citi neapdraudēs. Kad mēs esam brīvi, mēs esam brīvi parādīt tiem, kas atšķiras no mums, godu un cieņu, vienmēr meklējot mācīties viens no otra, tāpat, kā tu tagad ar mani”.
“Es saprotu, – atbildēja Stefans. – Es ceru, ka neaizvainoju tevi, sakot, ka biju pārsteigts, jo tu esi baltais”.
“Nē, es netiku aizvainots. Es saprotu. Es esmu priecīgs, ka tu biji gatavs atzīt mani, neskatoties uz manu ādas krāsu. Bet iegaumē, katru reizi, kad mēs atveram savas sirdis, lai mācītos no tiem, kas atšķiras no mums, mūsu vīzija pieaug. Tavas acis jau ir spožākas nekā tad, kad mēs satikāmies”.
“Es tikko nodomāju par to, cik ātri atjaunojas mana vīzija”, – pieminēja Stefans.
“Tagad es zinu, kāpēc esmu šeit. – Teicu es. – Tev ir jāpatur prātā, ka tava vīzija – visvērtīgākais. Katru dienu tev ir jādara tas, kas palīdz kļūt asākai tavai vīzijai. Izvairies no tiem cilvēkiem un lietām, kas liek tev zaudēt savu vīziju”.
“Jā, līdzīgi tiem, kas atnes sarūgtinājumu”.
“Tieši tā! Sarūgtinājums – parasti ir sākums vīzijas pazaudēšanai, – teicu es. – Lai piepildītu mūsu mērķus, mums ir jāpretojas jebkuras formas sarūgtinājumam. Sarūgtinājums dara aklu”.
“Kad es sāku redzēt, tad sajutu, ka tieši mērķis, iespējams, ir pats svarīgākais, – turpināja Stefans. – Tu vari man palīdzēt uzzināt, kāds ir mans mērķis?”
“Jā, domāju, ka varu. Zināt savu mērķi – viens no lielākajiem veidiem, kā var augt mūsu vīzija. Tas arī ir viens no lielākajiem vairogiem pret lietām, kas līdzīgas sarūgtinājumam, kas iznīcina vīziju. Es domāju, mans galvenais mērķis – palīdzēt tev un citiem, kuru vīzijas atjaunojas, uzzināt savu mērķi.”
Riks Džoiners
