Daudzām sievietēm ir grūti sevi novērtēt, jo sabiedrība uz viņām izdara spiedienu, pieprasot pilnīgu pašaizliedzību. Jebkāds mēģinājums mīlēt un lolot sevi tiek nosodīts, izsaucot apvainojumus egoismā un narcismā, un sievietes pašcieņas trūkumā kā sieva, māte vai pat sieviete kā tāda. Neviena sieviete negrib, lai viņai tiktu piekarināti šādi saukļi, tāpēc daudzas piekrīt dot un dot, nekad neizsakot atzinību pašas sev. Viņas nekādi nesaprot, ka tam, lai pa īstam dotu, ir nepieciešams cienīgi novērtēt tās dāvanas, kuras piemīt viņām. Par nožēlu, dažu sieviešu dzīve ir kļuvusi tik pat bezjēdzīga un veltīga, kā bērna centieni ietilpināt visu okeānu savā smilšu spainī. Lai cik stipri viņš to gribētu izdarīt, ar viņa pūlēm nekad nebūs gana.
Pārvarēt šo spiedienu nav viegli. Sabiedrības domu spiediens slikti iespaido pat pašus brīvākos cilvēkus. Pretstats citu viedoklim, labākajā gadījumā, liek saspringt, bet sliktākajā – atņem jebkādus spēkus. Daudzi no mums ir cilvēku nomocīti, kuri liedz mums brīvību uz savu viedokli un savas personības izpēti. Mums visiem ir tieksme atspoguļot citu viedokļus. Ja kāds saka, ka šajā kleitā jūs izskatāties briesmīgi, vai tad nākamajā reizē jūs to uzģērbsiet bez šaubīšanās? Pat pasakot, ka mums ir vienaldzīgs apkārtējo viedoklis, mēs kaut kādā jomā vienalga paliekam pakļauti viņu vārdiem un idejām. Bet ja mēs gribam būt efektīvi cilvēki, mums vienkārši ir jāattīsta spēja pieņemt sevi. Būt pozitīvam priekšstatam par sevi – nenozīmē būt augstprātīgam. Tas ir vajadzīgs tam, lai veidotu veselīgas attiecības ar citiem cilvēkiem. Cilvēki ar zemu pašvērtējumu ir pārāk uzmācīgi, lai baudītu citu sabiedrību. Viņi pieķeras pie cilvēkiem tā, kā efeja pie sava atbalsta. Viņiem ir vajadzīgi citi, lai stāvētu uz kājām, un šī nepieciešamība ir viscaur uzmācīga un atņem daudz spēkus.
Patiesībā jūs citiem cilvēkiem mācāt to, kā izturēties pret jums, parādot viņiem, kā jūs paši izturaties pret sevi.
T.D.Džeiks